Ārstniecības augu dziedinošais spēks

Jau kopš seniem laikiem garšaugi tiek izmantoti dažādu slimību ārstēšanai. No paaudzes paaudzē tiek nodotas zināšanas par simptomiem, kas rodas pēc konkrēta auga norīšanas. Tika novērots, ka zālēm var būt ļoti atšķirīga iedarbība – dažas ārstē noteiktas slimības, citas ļoti negatīvi ietekmē veselību un dažas pat izraisa nāvi.

19. gadsimtā strauji attīstījās ķīmija un farmācija. Tajā laikā no garšaugiem tika izdalītas daudzas aktīvās vielas, un tās sāka izmantot ārstniecībā. Tomēr divdesmitā gadsimta sākumā tika atklāti arī dažādi sintētiski savienojumi (piemēram, salicilskābe, sulfonamīdi vai novokaīns), kuru iedarbība bija efektīvāka un koncentrētāka nekā augu iedarbība. Bija arī vieglāk noteikt pareizu šādu zāļu devu, tāpēc dabiskie augu preparāti tika izstumti no tradicionālās medicīnas.

Tikai 20. gadsimta 60. gados tika pamanīts, ka sintētiski ražotu zāļu lietošana var radīt negatīvas sekas, piemēram, saindēt organismu, izraisīt alerģiju veidošanos vai pazemināt imunitāti. Tāpēc atjaunojās interese par augu preparātiem un to biežāka izmantošana tradicionālajā terapijā.

Protams, ir daudzi stāvokļi, kuru ārstēšanai ķīmiskās zāles ir nepieciešamas, un mums nevajadzētu tās noraidīt, īpaši, ja tās ir izrakstījis ārsts. Tomēr dažos gadījumos var palīdzēt arī augu izcelsmes preparāti. Tomēr mums vienmēr jāatceras, ka nedrīkst lietot tās vienatnē, jo tās var mijiedarboties ar citām lietotajām zālēm. Pirms sākt to lietošanu, mums jākonsultējas ar ārstu, kurš zina visu mūsu slimības vēsturi un zinās, vai garšaugi var būt noderīgi mūsu gadījumā.